Latvijas skolu pāreja uz mācībām tikai valsts valodā ir nonākusi pie savdabīga šķēršļa. Nauda šim mērķim tiek piešķirta miljonos, taču izglītības iestādes to nespēj pilnībā izmantot.
Galvenais iemesls nav vēlmes trūkums, bet gan akūts speciālistu deficīts darba tirgū. Skolu vadītāji atzīst, ka var piedāvāt atalgojumu, taču nav cilvēku, kas šo darbu darītu.
Finansējums ir, bet speciālistu trūkst
Pēdējo gadu laikā valsts katru gadu ir atvēlējusi papildu trīs līdz četrus miljonus eiro, lai palīdzētu skolām ieviest vienoto mācību modeli. Šī nauda ir paredzēta konkrētam mērķim – piemaksām skolotājiem, jaunu palīgu algošanai un atbalstam bērniem, kuriem latviešu valoda padodas grūtāk.
Tomēr dati rāda skarbu realitāti. Pagājušajā mācību gadā no piešķirtajiem 3,3 miljoniem eiro gandrīz 800 tūkstoši palika neiztērēti. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji skaidro, ka vidēji skolas spēj apgūt tikai 60 % līdz 70 % no pieejamā finansējuma. Problēmas pamatā ir milzīgais vakanču skaits. Visvairāk trūkst logopēdu un speciālo pedagogu, kuriem ir būtiska loma valodas apguvē.
Skolu direktori apstiprina, ka situācija ir sarežģīta. Piemēram, Rīgas 40. vidusskolā pirmajā gadā izdevās izlietot tikai nepilnu trešdaļu no piešķirtās naudas. Lai gan tagad situācija uzlabojas, citviet tā joprojām ir kritiska. Rīgas 34. vidusskolas vadība uzsver, ka cilvēkresursu trūkums pašlaik ir lielākais izaicinājums, ko ar naudu vien nevar atrisināt. Pedagogu vidū valda konkurence, un daudzi izvēlas citus darba lauciņus vai vienkārši cieš no izdegšanas.
Pašvaldības meklē jaunus risinājumus
Rīgas dome šogad ir gājusi soli tālāk, piešķirot savām izglītības iestādēm papildu četrus miljonus eiro. Atšķirībā no valsts mērķdotācijām, šo naudu skolas var tērēt elastīgāk. Finansējums sadalīts pēc bērnu skaita, un katra skola pati var izvēlēties, kas tai šobrīd ir visvairāk nepieciešams.
Dažas skolas izvēlas rīkot nometnes, citas iepērk jaunus materiālus vai mēģina piesaistīt pedagogu palīgus. Ir cerība, ka šāda pieeja palīdzēs naudu izmantot jēdzīgāk. Interesanti, ka pašvaldība sākusi investēt arī jaunu pedagogu palīgu sagatavošanā. Tie bieži vien ir esošie skolotāji, kuriem nav pilna slodze, vai cilvēki, kuri vēlas palīdzēt bērniem individuāli.
Kā piemēru var minēt Rīgas 34. vidusskolu, kura saņēmusi 85 000 eiro. Skola plāno šo naudu izmantot ļoti dažādi: no lasītprasmes nodarbībām mazās grupās līdz pat vasaras nometnēm topošajiem pirmklasniekiem. Šajās aktivitātēs iesaistīs arī psihologus, jo bērniem bieži vien traucē nevis zināšanu trūkums, bet gan bailes kļūdīties un runāt latviski.
Skolotāji turpina mācīties paši
Lai pāreja uz latviešu valodu būtu veiksmīga, pedagogiem pašiem ir jāapgūst jaunas darba metodes. Latviešu valodas aģentūra rīko kursus, kas ir neuvērojami pieprasīti. Pērn vien sertifikātus par šādu apmācību saņēma vairāk nekā divarpus tūkstoši skolu darbinieku. Pieprasījums ir tik liels, ka grupas dažkārt tiek nokomplektētas vienas dienas laikā.
Metodiķi regulāri dodas uz skolām, lai sniegtu tā dēvēto “ātro palīdzību”. Viņi konsultē skolotājus klātienē, parādot, kā strādāt ar bērniem, kuriem ir ļoti atšķirīgs valodas līmenis. Skolotāji atzīst, ka visvērtīgākā ir tieši praktiskā pieredze – kad kolēģis kolēģim parāda reālus paņēmienus, kas darbojas stundās.
Tomēr speciālisti uzsver, ka ar kursiem vien nepietiek. Ir svarīgi, lai skolotāji nebaidītos eksperimentēt. Bieži vien skolās jau strādā izcili pedagogi, kuri varētu kļūt par mentoriem saviem kolēģiem. Šāda iekšējā pieredzes apmaiņa tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajiem veidiem, kā uzlabot mācību kvalitāti ilgtermiņā.
Vai mācību materiālu ir pietiekami
Nereti izskan viedoklis, ka skolotājiem trūkst materiālu, lai mācītu latviski. Tomēr ministrijas un aģentūras pārstāvji tam nepiekrīt. Viņuprāt, problēma drīzāk ir informācijas apritē – materiālu ir daudz, bet skolotāji par tiem ne vienmēr zina.
Ir pieejamas jēdzienu vārdnīcas, darba lapas, animācijas filmas un pat materiāli “runājošajām sienām”, kas palīdz bērniem vizuāli uztvert valodu. Pedagogiem pat tiek ieteikts izmantot materiālus, kas sākotnēji veidoti reemigrantiem, jo metodika ir līdzīga. Galvenais ir iedrošināt skolotājus izmantot visu pieejamo arsenālu, pat ja uz materiāla nav rakstīts, ka tas paredzēts tieši “vienotajai skolai”.
Līdztekus valsts un pašvaldību naudai ir pieejams arī Eiropas Savienības fondu atbalsts projektā “Skola kopienā”. Šis projekts darbosies līdz pat 2029. gadam un tajā paredzēti miljoniem eiro lasītprasmes veicināšanai un neformālajām nodarbībām. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā atbalsts būs pieejams, taču galvenais jautājums paliek atklāts – kurš šos materiālus un metodes izmantos, ja skolotāju rindas nekļūs kuplākas?
